Dabas un kultūras bagātības Slīteres nacionālajā parkā
Dažādās bagātības Baltijas jūras krastā
Nacionālo parku apskalo Baltijas jūras Irbes šauruma un Rīgas līča ūdeņi, dienvidos norobežo Šlīteres Zilie kalni, bet tā sauszemes daļa iekļaujas Piejūras zemienes Irves līdzenumā.
Parkā redzamas gan vairākus kilometrus garas kāpu grēdas (kangari), gan šauras, pārpurvotas ieplakas (vigām), kuras aizņem zemie purvi. Nacionālā parka neatņemama sastāvdaļa ir jūras piekraste ar smilšaino pludmali, sausieņu pļavām un priežu mežiem apaugušām kāpām. Pateicoties tam, Slīteres nacionālajā parkā ir liela dzīvnieku, putnu un augu pasaules dažādība, tai skaitā daudz retu un aizsargājamu sugu.
Slīteres nacionālā parka bagātības ir ne tikai daba, bet arī piekrastes lībiešu zvejniekciemi: Kolka, Mazirbe, Sīkrags, Saunags un citi, kur joprojām saglabājusies lībiešu ciemiem raksturīgā kultūrvide.
Aktīvā atpūta
Dabas daudzveidības un kultūrvēstures iepazīšanas nolūkos nacionālajā parkā ir atvērtas vairākas dažādu sarežģītības pakāpju dabas takas (Kolkasraga priežu, Ēvažu, Pēterezera un Šlīteres dabas takas). Lokveida Pēterezera dabas taku papildina garas koka laipas, kas ved cauri purvam un mitrājam. Izstaigājot taku, var iepazīt gan senos kangarus un vigas, kas veidojušies pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad šeit vēl viļņojās jūra, gan augstā tipa purvu un vecā šaursliežu dzelzceļa paliekas.
Parka teritorijā uzcelti vairāki skatu torņi un apskatei atvērtas arī bākas, kā arī izveidoti dažādi velo, auto, laivu un pārgājienu maršruti. Tāpat garām pastaigām un miera baudīšanai piemērots ir arī Baltijas jūras smilšainais liedags.
Kolkasrags
Slīteres nacionālajā parkā atrodas arī viens no populārākajiem Latvijas tūrisma objektiem — Kolkasrags, kuru gada laikā apmeklē vairāk nekā 50 000 ceļotāju. Te gan vērojama divu jūru – mazjūras (Rīgas jūras līcis) un dižjūras (Baltijas jūra) – viļņu saduršanās, gan ir iespēja iespēja vērot kā saullēktu, tā saulrietu jūrā vienuviet.
Kolkasrags kā sēklis turpinās vēl sešu kilometru garumā zem jūras ūdens, kas bijis par iemeslu neskaitāmu kuģu bojāejai šajā vietā.
Lībiešu krasts
Jūras krastu no Kolkas līdz Ovišiem dēvē par Lībiešu krastu, jo to vēsturiski apdzīvojusi somugru tauta lībieši jeb līvi. Lībiešu krasts ietver 14 ciemus, no kuriem katrs – Oviši, Lūžņa, Miķeļtornis, Lielirbe, Jaunciems, Sīkrags, Mazirbe, Košrags, Pitrags, Saunags, Vaide, Kolka, Melnsils un Ģipka – ir ar savu pievilcību.
Lai arī lībiešu valodu šajos ciemos vairs nedzird, par tās saglabāšanu rūpējas cilvēki, kas sevi ar lepnumu sauc par lībiešiem.
Uz sarakstu
