Dobeles uzņēmēji: Katastrofāli trūkst kvalificēta darbaspēka
"Situācija ir ļoti smaga. Tā kā uz vietas nav iespējams sameklēt specifiskus nozares darbiniekus, cilvēki uz Dobeli brauc pat no Rīgas, Siguldas, Jelgavas. Tikpat kā izzudusi profesionālā izglītība, kur gatavoja ķīmisko iekārtu operatorus. Tādēļ paši meklējam cilvēkus, kam galva uz pleciem, un viņus apmācām. Vēršamies arī pie skolām un vedam skolēnus ekskursijās uz uzņēmumu, lai viņi redz, ka šeit ir interesants darbs, augstas tehnoloģijas un iespēja nopelnīt," atzina būvmateriālu ražotāja SIA "Tenax" izpilddirektors Nikolajs Seņko.
Arī ekoloģisko izstrādājumu šūšanas uzņēmuma SIA "Marys Delicate Line" vadītājs Aivars Dālderis sacīja, ka uzņēmums darbiniekus apmāca uz vietas paši saviem spēkiem.
"Modernās šujmašīnas apgūt nav pa spēkam katram. Dažkārt strādāt vēlas bijušais bezdarbnieks, tomēr ilgākā laikā iemaņas ir zudušas vai ambīcijas ir pārāk lielas, un cilvēks nespēj iekļauties komandas darbā un rēķināties ar pārējiem. Atzīstama ir Nodarbinātības valsts aģentūras iniciatīva, veidojot prakses vietas jauniešiem. Arī mums ir divas vietas, kur gada laikā varam apmācīt perspektīvus jauniešus. Esam sazinājušies ar Purvciema amatskolu, kur jauniešiem ir interese par jaunajām šūšanas tehnoloģijām un apmācīsim vairākus jauniešus," norādīja Dālderis.
Savukārt zemnieku saimniecības "Meldrāji" īpašnieks Mārtiņš Mazkrists atzina, ka laukos darbinieku trūkums nav tik izteikts kā pilsētā, jo atgriezušies kādreizējie par celtniekiem pārkvalificētie lauku darbu darītāji. Tomēr trūkstot vienkārša darba darītāju.
"Nodarbinātības valsts aģentūra vairāk orientējas uz frizieru, manikīra meistaru un grāmatvežu apmācību, tikmēr laukos trūkst strādnieku fermās un noliktavās. Bijušo bezdarbnieku, kas izmācīts par grāmatvedi, kartupeļu pagrabā iekšā vairs nedabūt. Tikpat grūti sameklēt kvalificētu traktoristu, kurš māk ne tikai stūrēt, bet arī nomainīt agregātus un orientēties datorizētajā traktora vadībā," sacīja Mazkrists.
Tikmēr Dobeles novada domes vadītājs Andrejs Spridzāns norādīja - lai gan novadā aktīvi darbojas Pieaugušo izglītības centrs, tas nevarot apmierināt uzņēmēju prasības pēc kvalificēta darbaspēka. Kā problēmu domes vadītājs norāda nevienmērīgo valsts ekonomikas kopējo attīstību, kā dēļ nav prognozējams pieprasījums pēc speciālistiem.
"Kopumā valstī profesionālā izglītība nav piemērota biznesa vajadzībām. Ik pa laikam rodas kādas nozares speciālistu pārprodukcija, kamēr citur to trūkst. Lai kaut ko mainītu, izglītības ekspertiem jārunā ar uzņēmējiem un profesionālajām asociācijām, izvērtējot, kādas profesijas tautsaimniecībai jāpiedāvā. Esam noskaidrojuši, kas Dobelē ir perspektīva niša - tā ir ķīmiskā rūpniecība, lauksaimniecība un profesionālu šuvēju apmācība, līdz ar to mēģinām gan skolēnus, gan pieaugošos cilvēkus ieinteresēt palikt novadā un strādāta šajās nozarēs," rezumēja domes vadītājs.
Uz sarakstu
