Klaiņojošo dzīvnieku problēma Jēkabpilī joprojām aktuāla (video)
Septembra beigās pilsētas informācijas portāla Jekabpils24.lv uzmanību pievērsa sociālā tīkla "Draugiem.lv" Jēkabpils domubiedru grupā publicēts aicinājums vākt parakstus un vērsties pilsētas domē ar lūgumu sakārtot bezsaimnieku dzīvnieku situāciju pilsētā.
Diskusijas aizsācēja Sarmīte Suļimova, kas par klaiņojošo dzīvnieku likteņiem pilsētā ne reizi vien rūpējusies arī iepriekš, portālam Jekabpils24.lv norāda - problēma ar klaiņojošiem bezsaimnieku sīkdzīvniekiem, galvenokārt kaķiem, Jēkabpilī joprojām ir aktuāla un sasāpējusi.
"Katrā daudzstāvu mājas pagalmā, pagrabā ir bezsaimnieku kaķu kolonijas, kuras nekontrolēti vairojas. Kaķēni dzimst pagrabos, kur bieži arī aiziet bojā no nepietiekamas barības, dehidratācijas un slimībām," situāciju skaidro S.Suļimova.
Jēkabpils pilsētas pašvaldībā uzzinājām, ka jau divus gadus pilsētā darbojas programma "Noķer-sterilizē-atlaid", kuras ietvaros cilvēki tiek aicināti savas dzīvesvietas tuvumā esošos klaiņojošos dzīvniekus nogādāt līdz veterinārajai klīnikai uz sterilizāciju, lai apturētu koloniju nekontrolētu vairošanos. Līdzekļi kaķu ķeršanai un sterilizācijai tiek novirzīti no pilsētas dzīvnieku patversmei paredzētajiem budžeta līdzekļiem. 2011.gadā, kad programma uzsākta, ķeršanai un sterilizācijai kopā atvēlēti 3634 lati, un gada laikā sterilizēti 88 kaķi. Šogad sterilizēts jau 81 dzīvnieks, kas izmaksājis 1600 latus, bet ķeršanai un profilaktiskajiem reidiem atvēlēti 3 tūkstoši, informē Jēkabpils pilsētas pašvaldības komunālinženiere Anita Truksne un SIA "Jēkabpils pakalpojumi" ainavu tehniķe Inguna Avotiņa.
Līdz šim sadarbība ar iedzīvotājiem dzīvnieku sterilizācijas programmā uzskatāma par veiksmīgu, tāpēc līdzekļi šim mērķim visticamāk tiks atvēlēti arī nākamā gada budžetā.
Jēkabpilieši norāda uz vēl vienu problēmu – esošā dzīvnieku patversme ir samērā neliela, salīdzinot ar pilsētas izmēriem un vajadzībām. "Patversmē nav karantīnas telpas un pēcoperāciju telpas. Tā kā mūsu pilsētā nav diennakts klīnikas dzīvniekiem, tad tie pēc operācijas tiek palaisti uz ielas - atpakaļ savā kolonijā, kas diezgan spēcīgi apdraud viņu veselību," stāsta S.Suļimova.
Izteikti priekšlikumi patversmes labiekārtošanai piesaistīt līdzekļus no ES fondiem, taču, tā kā citur Eiropā problēmas ar klaiņojošiem dzīvniekiem tikpat kā nepastāv, šādam mērķim paredzētu programmu nav. 2011.gadā tika iesniegts projekta pieteikums Rietumu bankas labdarības projektu konkursā, taču tas neguva apstiprinājumu. A.Truksne un I.Avotiņa informē, ka nākamā gada budžetā patversmes uzturēšanai pieprasīti vairāk kā 13 tūkstoši latu.
Aktīvajiem jēkabpiliešiem netrūkst priekšlikumu, kā situāciju varētu vērst par labu. Kaut lielākā daļa no tiem pēc būtības ir atbalstāmi, ne visus iespējams realizēt praktiski. Jau ierasti kā lielākais šķērslis tiek minēta ieteikumu nerentabilitāte, tāpēc pašlaik dome neapsver tādu iespēju kā, piemēram, kaķu mājiņu izvietošana pilsētvidē kā tas ir Rīgā vai Liepājā. Līdzīgi ar ideju par ziedojumu tālruņa līnijas atvēršanu, lai vāktu līdzekļus Jēkabpils dzīvnieku patversmes darbības nodrošināšanai un uzlabošanai. Domē noskaidrots, ka šādas līnijas atvēršana un uzturēšana mēnesī izmaksātu 30 latus. Tā kā pašreiz ziedojumu ir maz, tālruņa līnijas uzturēšana izmaksātu vairāk nekā tiktu iegūti ziedojumi.
Kā viens no risinājumiem, kas neprasa finanšu ieguldījumus no pašvaldības puses, varētu būt nevalstisku dzīvnieku aizsardzības biedrību dibināšana ar mērķi rīkot labdarības pasākumus, organizēt tikšanās ar skolēniem un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem, kā arī piesaistīt finansējumu no dažādām organizācijām savu mērķu realizēšanai.
Uz sarakstu
