Ložmetējkalns Tīreļpurvā – I Pasaules kara nocietinājumi un Ziemassvētku kaujas

Ložmetējkalns atrodas Jelgavas novada Valgundes pagastā, un tā apkārtnē ir saglabājušās unikālas liecības par I Pasaules kara nocietinājumiem un šajā vietā notikušajām Ziemassvētku kaujām laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim. Tas ir viens no labāk saglabātajiem I Pasaules kara kaujas laukiem Eiropā un kļuvis par latviešu strēlnieku varonības un piemiņas simbolu. Kalnā ir uzstādīts 27 metrus augsts skatu tornis, no kura pārskatāma tuvākā apkārtne.

Vēsture

Nepilnus 19 metrus augstais Ložmetējkalns ir daļa no Garās kāpas. Tā apkārtnē no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim – pēc vecā stila) notika Ziemassvētku kaujas. Vietas nosaukums izveidojies vācu karaspēka izveidotās nocietinātās aizsardzības līnijas dēļ.

25. decembrī (7. janvārī) sākās Krievijas karaspēka uzbrukums vācu nocietinājumiem augstākajā kāpā uz ziemeļiem no Tīreļa purva. Ziemassvētku rītā 3. un 7. latviešu strēlnieku pulks un 53. Sibīrijas strēlnieku pulks, ciešot lielus zaudējumus uzbrukumā zem ložmetēju uguns, ieņēma vācu bunkurus un lielgabalu baterijas.

Ziemassvētku kauju laikā tieši Ložmetējkalna apvidū latviešu strēlnieku vienības izcīnīja savas asiņainākās cīņas I Pasaules kara laikā. Godinot viņu piemiņu, 1977. gadā Ložmetējkalna augstākajā vietā uzstādīja piemiņas akmeni, kam 1993. gadā pievienoja plāksni ar tekstu: “Ložmetējkalns – latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju piemiņai”.

Vēstures izziņas taka

Sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži” Ziemassvētku kauju vietās izveidota izzinošā taka 7,2 kilometru garumā un vēsturiskie objekti tajā papildināti ar 13 informatīvajām planšetēm. Ložmetējkalna, Tīreļpurva un Mangaļu māju apkārtnē ir saglabājušās Baltijas mērogam unikālas liecības par I Pasaules kara fortifikācijas būvēm un šajā vietā notikušajām Ziemassvētku kaujām.

Takas maršruts ved pa latviešu strēlnieku uzbrukuma ceļu un gar būtiskākajiem objektiem, kas ļauj labāk izprast Ziemassvētku kauju unikalitāti. Informatīvās planšetes iepazīstina ar tādām vēstures liecībām kā fortifikācijas būvju paliekām, inženiertehniskajām būvēm un vēsturisko notikumu vietām.

Takas apmeklētāji var iepazīt piemiņas akmeņus latviešu strēlnieku pulku izejas pozīcijās, piemiņas zīmes frontes pārrāvuma vietās, izstaigāt krievu un vācu ierakumus, kā arī izprast būtiskus Latvijas vēstures notikumus. Jāmin, ka Ložmetējkalns ir vienīgais kultūrvēsturiskais liegums Latvijā.

Skatu tornis

 

2005. gadā Latvijas Valsts meži Ložmetējkalnā uzstādīja 27 metrus augstu skatu torni, no kura paveras panorāmisks skats uz Ziemassvētku kauju vietām; no torņa redzams Maztīreļa purvs ar bijušo vācu šaursliežu dzelzceļa līniju, kas šķērso purvu ziemeļu – dienvidu virzienā, mūsdienās iezīmējoties kā augstāku koku rinda.

Netālu esošajās Valgundes pagasta „Mangaļu” mājās atrodas Latvijas Kara muzeja filiāle „Ziemassvētku kauju muzejs”; to tuvumā atradās I Pasaules kara frontes līnija. Ziemassvētku kauju muzejā iespējams apskatīt izstādi “Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujas” un kauju vietu maketu.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu