LTRK Zemgales reģionālā padome atbalstītu administratīvi teritoriālo reformu, bet jāatrod uz attīstību vērsts variants

Jelgava, 6.dec., LETA. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģionālās padomes (ZRP) kārtējā sēdē tā dalībnieki aizsāka diskusiju par administratīvi teritoriālo reformu, norādot, ka izmaiņas būtu nepieciešamas, taču jāatrod gan uzņēmējdarbības vides attīstībai, gan iedzīvotāju interesēm atbilstošākais variants, aģentūru LETA informēja ZRP vadītājs Imants Kanaška.

Sākot diskusiju par administratīvi teritoriālo reformu, ZRP vadītājs un Jelgavas ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška norādīja, ka pašreiz 57 no 119 Latvijas pašvaldībām neatbilst regulējumam par iedzīvotāju skaitu pašvaldībās vai nespēj nodrošināt pašvaldībām noteiktos pakalpojumus, piemēram, tajās nav izglītības iestādes.

"Pirms gandrīz desmit gadiem īstenotās reformas Latvijā bija 26 rajoni, un atbilstoši tiem bija arī sakārtota infrastruktūra. Pēc reformas šis kopīgais skatījums uz būtiskām lietām mainījās, un šobrīd var teikt, ka pašvaldību attīstība ir ļoti nevienmērīga. Turklāt tā arī nav īstenota sākotnēji likumdošanā iekļauto otrā līmeņu pašvaldību izveide," skaidroja Kanaška.

Atsevišķi klātesošie uzņēmēji diezgan asi kritizēja pašvaldību darbu. "Ja uzņēmums nav efektīvs, tas bankrotē. Turēšanās pie konkrētām robežām situāciju nerisina, drīzāk norāda uz neveiksmīgu saimniekošanu," uzsvēra Jēkabpils uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Lībietis.

Uz citām problēmām administratīvi teritoriālās reformas kontekstā norādīja klātesošie pašvaldību vadītāji. Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss, runājot par reformu nepieciešamību, norādīja, ka vispirms ir jānosaka kaut kādi lielumi, kas ļautu analizēt pašvaldības darba efektivitāti.

"Ir iedzīvotāju skaita ziņā Pļaviņām līdzīgi novadi, kuru pagastos joprojām saglabāti juristi un administratīvais personāls. Mēs esam to visu centralizējuši, tādēļ uzskatu, ka strādājam efektīvi. Jā, saņemam subsīdiju no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, bet šajā sakarā ir cita problēma. Valstiskā līmenī būtu jāseko, lai šīs subsīdijas netiktu tērētas reprezentatīvu objektu būvniecībai, bet gan pašvaldības attīstībai," tā Lukss.

Šaubas par reformu nepieciešamību izteica arī Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. "Lauzt esošo sistēmu būs sāpīgi, jo desmit gadu laikā daudz kas ir izveidots. Mākslīgi izveidojot pašvaldību centrus, efekta var nebūt. Drīzāk būtu jāstimulē pašvaldību brīvprātīgā kooperēšanās un sadarbība," piebilda Līdums.

Kanaška aģentūru LETA informēja, ka LTRK plāno turpināt diskutēt par administratīvi teritoriālo reformu, organizējot reģionālās konferences un uzklausot ekspertus. Diskusija rezultēsies ar Vislatvijas konferenci par administratīvi teritoriālo reformu, kas notiks nākamā gada 8.martā Jelgavā.

Par neatņemamu sastāvdaļu ZRP sēžu dienās kļuvusi iepazīšanās ar kādu uzņēmumu, kas darbojas konkrētās pašvaldības teritorijā, un Aizkrauklē Zemgales uzņēmēji ciemojās SIA "Seces koks" katlu mājā, kas ar siltumenerģiju nodrošina praktiski visu Aizkraukli. 2015.gadā uzceltajā katlu mājā siltumenerģijas ražošanai tiek izmantota atjaunojamie resursi - šķelda, un tās būvniecībā iztērēti 5,8 miljoni eiro.

Pirms ZRP sēdes notika arī LTRK atvērto durvju diena Aizkrauklē, kurā interesenti varēja iepazīties ar Latvijas lielākā uzņēmēju organizācijas piedāvātajām iespējām, tajā skaitā atbalstu eksporta un darbinieku izglītošanas jomā. Šobrīd organizācija apvieno vairāk kā 2400 biedru, un aktīvi iestājas par uzņēmējdarbības jomas likumdošanas sakārtošanu un uzlabošanu, tādējādi sekmējot valsts ekonomikas attīstību.