Motoklubs MX4 Dobele turpinās iesākto
MX4 Dobele - vienīgā komanda Battery Superkauss seriālā, kas pārstāv Zemgales novadu. Komanda, kura vislielāko uzmanību pievērš motokrosa jaunās maiņas audzināšanai. Iztaujājām MX4 Dobele komandas vadītāju Māri Sniķeri par gaidāmās sezonas mērķiem un uzdevumiem.
Māri, pastāsti, lūdzu, kādas izmaiņas komanda MX4 Dobele ir piedzīvojusi šajā starpsezonā un ko no jums varam sagaidīt 2012.gada Battery Superkauss sezonā?
2012.gadā savu stratēģiju nemainīsim - mūsu prioritāte visus šos gadus ir savu, vietējo jauniešu audzināšana un tā tas būs arī šajā sezonā. Komandai pievienojies Junioru klases čempions Rihards Bārenis, tāpat Junioru klasē turpinās startēt pērnā gada vicečempions Arnolds Sniķers, bet Jauniešu klasē Kristaps Kalējs, Rolands Bleidels un Gatis Būmanis. Šie pieci tad arī veido MX4 Dobele pamatkodolu un ar viņiem saistam cerības. Protams, būs mums arī sportisti Senioru klasē, taču tie ir vīri, kas vairāk brauc prieka pēc.
Pirms gada intervijā nospraudi mērķi cīnīties par Top6 komandu ieskaitē pērnajā sezonā. Finišējāt kā astotie, vai šogad uzstādat kādus konkrētus mērķus šajā sakarā?
Par lielo ieskaiti būs cīnīties vēl grūtāk kā pērn, jo komandas kļūst stiprākas, apvieno spēkus un sprauž nopietnus mērķus. Kā jau teicu - mēs vairāk vērtēsim kā izskatamies uz junioru un jauniešu fona. Neredzu pamatu tērēt kluba līdzekļus Pro klašu algotņiem. Labāk šo naudu investēju jauniešos un pienāks diena, kad mūsu pašu puiši izaugs un stāvēs pie Pro klases barjeras.
Vai dod katram no jaunajiem krosistiem kādu individuālu uzdevumu par vietu, kas jāizcīna?
Īsumā - gribētos, lai katrā posmā trīs ir uz pjedestāla.
Kā aizritēja sagatavošanās posms 2012.gada sezonai?
Uzskatu, ka ļoti labi - ziemā regulāri treniņi zālē, baseins, akrobātika. Pateicoties mūsu atbalstītājiem varam nodrošināt izcilus treniņapstākļus. Jau februārī devāmies uz treniņnometni Spānijā pie John van den Berk, kur pavadījām ļoti daudz laika uz motocikliem dažādās trasēs, bet pāris dienas atpakaļ atgriezāmies no nometnes Kalifornijā, kur trenējāmies divas nedēļas. Tagad gaidam pirmos startus, kuros tad arī varēs novertēt ziemas un pavasara darba augļus. Katrā ziņā uz Superkauss pirmo posmu visiem jābūt vislabākajā kondīcijā.
Pastāsti mazliet sīkāk par ASV nometni. Kādi iespaidi, piedzīvojumi, secinājumi?
Pats personīgi otrpus ''dīķim'' biju pirmo reizi. Godīgi sakot, nelielu kultūršoku nācās piedzīvot, redzot, cik tur viss ir savādāk. Sākot ar mašīnu izmēriem un motoru tilpumiem un beidzot ar tām pašām mototrasēm un sportistu daudzumu tajās. Neatsverama pieredze jaunajiem braucējiem. Milzīgs daudzums sportistu trasē un jebkurā mirklī, jebkura līmeņa braucējs var atrast kādu ar ko sacensties. Trenējāmies ļoti rūpīgi un nometnes beigās pat saņēmām uzslavas no organizatora, kurš mūs uzņēma un nodrošināja ar visu nepieciešamo. Viņam biežāk nākas saskarties ar motobraucējiem, kas šādas nometnes uztver vairāk kā izklaides braucienus ar motokrosa novirzienu. Mūsu mērķi bija daudz nopietnāki un par attieksmi tikām slavēti. Piedzīvojām pat sava veida kuriozu - radās iespēja piedalīties kādās lokāla mēroga sacensībās un mēs to izmantojām. Latvijā šādu krosu mēs sauktu par 'krūmeni'', taču Amerika ir Amerika. Beigās sanāca tā, ka mūsu puikas visus apbrauca un sacensību līmenis mums izrādījās daudz par zemu. Jāatzīst gan, ka dalībnieku nebija tik daudz cik plānots, jo tajā dienā solīja lietu. Amerikā lietus un motokross neiet kopā un viņi praktiski lietus laikā nebrauc. Pat brilles ar ruļļu sistēmām ir problemātiski nopirkt. ASV apmeklējumu nosledzām ar Hjūstonas AMA Superkrosa posmu, klātienē vērojot kā brauc šīs planētas labākie meistari. Par to, protams, komentāri lieki. Esmu priecīgs, ka bija šāda iespēja, jo tas ļauj jauniešiem redzēt pasauli un saprast kāds ir līmenis uz ko visiem ir jātiecās jebkurā dzīves jomā. Tas dod papildus motivāciju mācīties, trenēties un strādāt.
Kas ir tās lietas, ko Latvijas motokrosa cilvēkiem vajadzētu, vai viņi varētu mācīties no amerikāņiem?
Ļoti uzkrītoša bija atšķirība trašu sagatavošanā. Tur tās ir vienkarši perfektas jebkurā dienā un laikā. Taču jāsaprot, ka ASV trase ir stabils un prognozējams bizness, ko uztur lielā motokrosa masveidība. Mums tas ir entuziastu pasākums ar neprognozējamu iznākumu. Nekad nevari zināt - atbrauks pie tevis kāds trenēties vai nē. Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgs faktors sportistu izaugsmē. Ir gan arī savi mīnusi lielajam sportistu skaitam trasē - ja pie mums varam slīpēt kādu elementu daudz reizes pēc kārtas to izbraucot, tad tur tas vispār lielajās trasēs nav iespējams, jo to vienkārši neviens neļaus darīt, drošības apsvērumu dēļ.
Dobelē ir jūtams, ka cilvēkiem interesē motokross?
Jā, protams. Sākās 90to gadu beigas ar "Ceļa Ēzeļu'' trases izveidošanu. Pēdējos gados jaunu dvesmu ir iedevis Superkauss un nu jau ir jūtams, ka cilvēki gaida, kad būs motokross. Jūnijs Dobelē ir svētku mēnesis - pilsētas svētku un motokrosa svētku!
Ko dobelnieki vēl saviem konkurentiem jaunajā sezonā?
Ēst rupjmaizi! :)
MX4 Dobele saka lielu paldies visiem saviem faniem un atbalstītājiem - LDz Cargo, Siltums Jums, Auces un Dobeles novadu domēm, SEB Banka, Agrolats, Vaderstad, Z/S Ziediņi, Miltiņkrogs, Latvijas Gaisa Satiksme, Jakubs, Vilders, Putoline eļļas, Pirts skola, IK RaivisP, laikraksts Zemgale.
Uz sarakstu
