Pētījums: Dobelē varētu glabāt visas Eiropas stratēģiskās gāzes rezerves
Ja Dobeles gāzes krātuvē ik gadu tiktu iesūknēti 5 miljardi kubikmetru gāzes, tās īpašnieks gadā par gāzes uzglabāšanu varētu gūt ieņēmumus 115 miljonu latu apmērā. Tomēr, kā norāda eksperti, Latvijai nav pa spēkam attīstīt šādu gāzes krātuvi, tāpēc to darītu lielās ārvalstu kompānijas – gāzes īpašnieki un tās izmantotāji.
"Latvijai labums no Dobeles PGK būtu kaut vai tāds pats kā no tranzīta – darba vietas, nodokļi, nomas maksa par krātuves izmantošanu. Nav jau nomas līgums jānoslēdz tikai par dažiem tūkstošiem latu, kā tas ir Inčukalna PGK gadījumā," laikrakstam sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.
Ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu Dobeles PGK tika pētīta četrus gadus. Izpētes rezultāti rāda, ka Latvijā – Dobelē potenciāli atrodas lielākā dabiskā dabasgāzes krātuve Eiropā, kuras apjomi šajā pētījumā visai pieticīgi lēsti uz 10 miljardiem kubikmetru, taču citi Latvijas un Krievijas gāzes biznesā iesaistītie norāda, ka patiesībā runa ir par vismaz 50 miljardu lielu krātuvi, kas atrodas Latvijas zemes dzīlēs. Otrs svarīgākais pētījuma secinājums – krātuve ir komerciāli izmantojama jau pie uzglabājamās gāzes apjoma 1 miljards kubikmetru (Latvijas dabasgāzes gada patēriņš pašlaik ir ap 1,6 miljardiem kubikmetru), bet par reālu projekta rentabilitāti iespējams runāt, ja uzglabātās gāzes apjoms ir vismaz 5 miljardi kubikmetri.
947 miljonu latu lielās investīcijas būtu atpelnāmas 13–15 gados, secinājis pētījuma autors SIA "Konsorts". Vislielākais dabasgāzes krātuves ierīkošanas izmaksu postenis ir tā sauktās bufergāzes iegāde – tai jābūt tikpat daudz, cik potenciāli gāzes krātuvē uzglabājamai aktīvai gāzei. Bufergāzes uzdevums ir ūdens izspiešana no krātuves un nepieļaušana tam krātuves porās atkal atplūst atpakaļ, tāpēc bufergāze uzskatāma par vienreizēju investīciju krātuves izveidē, taču šo gāzi no krātuves vairāk nekad nav iespējams izņemt. Bufergāzes iegāde Dobelei izmaksātu 725 miljoni. Nākamais lielākais izmaksu postenis ir urbumu ierīkošana, kam vajadzētu tērēt ap 90 miljonus latu, savukārt tehniskā aprīkojuma iegādei būtu jātērē ap 60 miljonus latu un šī aprīkojuma uzstādīšanai apmēram tikpat.
"Gan no izmaksu, gan apjomu viedokļa redzams, ka šis nav Latvijas vai pat tikai Baltijas līmeņa projekts. Tas ir ES projekts, kam ir pamatojums tad, ja tiek radīts savienojums ar kādu no ES maģistrālajiem cauruļvadiem, laikrakstam stāstīja LIAA pārstāvis Aivars Bāliņš.
Uz sarakstu
