Zemgales pašvaldības vēlas brīvi izvēlēties sadarbības teritorijas
Piedaloties Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem, sēdē aktualizēts jautājums par reformu nepieciešamību un pašvaldību nākotnes attīstības redzējumu. "Reformas mērķis ir sakārtot valsts pārvaldi - vēsturiski katra iestāde gājusi savu ceļu, un vienlaikus institūcijām pastāv teju 40 dažādas apkalpojamo teritoriju robežu kartes," skaidrojis komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Šulcs (V), vienlaikus ar kolēģiem atzīmējot, ka plāns virzīts tādēļ, ka tas ietverts valdības deklarācijā.
Turklāt, lai arī viens no mērķiem ir sinhronizēt valsts iestāžu darbības teritorijas, komisijas deputāte Nellija Kleinberga (LRA) uzsvērusi, ka neviena no apzinātajām valsts iestādēm nav gatava reformēt savas teritorijas, un tās plāno turpināt savus pakalpojumus sniegt kā līdz šim.
Diskusijās Zemgales pašvaldību deputāti norādījuši, ka šādas aktivitātes nav jāveic uz pašvaldību rēķina, un sadarbība jau pašlaik, kā to paredz "Likums par pašvaldībām", notiek brīvprātīgi un pēc nepieciešamības. Piemēram, Bauskas novads apvienojis spēkus ar apkārtējiem novadiem, izveidojot kopīgu tūrisma informācijas centru, arī centrālā bibliotēka ir viena.
"Ir skaidrs, ka šīs darbības tiek veiktas, jo tā rakstīts valdības deklarācijā, tomēr ir nepieņemami ar likumiem uzspiest to, ka Jaunjelgavai jāsadarbojas tikai ar Skrīveriem un Neretu. Ko darīsim, ja būs nepieciešamība attīstīt sadarbību ar Vecumniekiem vai Aknīsti?" paudis Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks (V).
Tāpat pašvaldību vadītāji izteikuši bažas par to, ka šīs reformas netiešais mērķis ir atkārtoti pārstrukturēt vien pirms dažiem gadiem izveidotos novadus. "Rodas iespaids, ka slēptā veidā tiek gatavota jauna teritoriālā reforma, kur lielākais cietējs būs iedzīvotājs," akcentējusi Salas novada priekšsēde Irēna Sproģe ("Vienoti mūsu novadam"), uzsverot, ka nesakārtotas valsts iestādes un to teritorijas nav pašvaldību vaina.
Vienlaikus aktualizēts arī jautājums par plānošanas reģionu būtību un iespējām tos attīstīt. Kā norādījusi Sproģe, plānošanas reģioni ir platforma lielu projektu īstenošanai, un, ja reiz tie izveidoti likumā noteiktā kārtībā, šādas iestādes ir maksimāli jāizmanto attīstības veicināšanai. Tam piekritis arī Jelgavas domes priekšsēdis Andris Rāviņš (ZZS), aicinot apsvērt ideju plānošanas reģionus stiprināt, piešķirt tiem papildu funkcijas un izlemt, vai Latvijai nepieciešamas otrā līmeņa pašvaldības.
Uz sarakstu
