Zemgales plānošanas reģiona vadība neizslēdz pašvaldību brīvprātīgo apvienošanos
Pašlaik jautājums par apvienošanos nav ZPR dienaskārtībā, un Veips arī neesot dzirdējis, ka kādas no reģiona pašvaldībām grasītos apvienoties. Viņš gan arī uzsvēra, ka šī nav ZPR, bet gan pašu pašvaldību atbildības joma.
ZPR pārstāvis neizslēdza, ka pašvaldības var brīvprātīgi apvienoties vēl pirms nākamās administratīvi teritoriālās reformas, turklāt tas būtu tikai pozitīvi, jo pašas pašvaldības redzot, kas ir cilvēkiem nepieciešams, kāda ir situācija novadā.
"Tas varētu būt brīvprātīgi, nevis kaut kas no augšas. Pats svarīgākais ir, lai dzīve nepasliktinātos," pauda Veips.
ZPR izpilddirektors arī uzskata, ka iepriekšējā reforma notikusi diezgan nesen, tāpēc nav pārliecināts par plānoto jauno izmaiņu lietderību. Turklāt vispirms vajadzētu izvērtēt jau notikušo pārmaiņu rezultātus.
Laikraksts "Latvijas Avīze" šonedēļ ziņoja, ka, nesagaidot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) jauno reģionālo reformu, Jelgavas un Tērvetes novadu pašvaldības jau ir sākušas apspriest iespējamo apvienošanos nākotnē. Jelgavas novada priekšsēdētājs Ziedonis Caune (LZS) atbalstītu tuvināšanos ar salīdzinoši nelielo Tērvetes novadu.
"Mēs varētu būt pirmie, kas labprātīgi apvienojas. Ja to izlemsim šogad, tad mūs neviens vairs neizkustinātu," sacīja Caune. Tērvetes novada priekšsēdētāja Dace Reinika ("Mūsu mājas ir te") negribot steidzināt notikumus, bet varot apstiprināt, ka ar kaimiņu pašvaldību ir notikušas sarunas par mājokļu apsaimniekošanas funkcijas deleģēšanu Jelgavas novada komunālajam uzņēmumam, jo Tērvete kā maza pašvaldība nevarot izveidot savu uzņēmumu.
Uz vaicāto, vai abi novadi kādreiz varētu arī apvienoties, Reinika atbildēja, ka tādu iespēju nevarot izslēgt. Viņa apzinoties, ka reformas turpināšanas gaitā Tērvetes novadu ar 3400 iedzīvotājiem gribēs kādam pievienot. Jelgavas novads tai ir vistuvākais, jo abas ir lauku pašvaldības un to centrā nav pilsētas, kurā varētu koncentrēties resursi. Tas nozīmē, ka Jelgavas novadā notiek līdzsvarota visu tajā iekļauto teritoriju attīstība.
Reinika uzsvēra, ka Tērvetes novada vadība konsultēsies ar uzņēmējiem un iedzīvotājiem, jo esot svarīgas viņu domas par pašvaldības nākotni. "Vienošanās vēl nav notikusi, bet katrs savā mājā mēs kaut ko domājam," piebilda Reinika.
Ir vairākas funkcijas, piemēram, būvvalde, izglītības un bibliotēkas pakalpojumi, kuras Tērvete deleģējusi Dobeles novadam. "Mums nav nekādu pretenziju pret Dobeli, mūsu cilvēki uz turieni brauca un brauks, bet arī Latvijas brīvvalsts laikā Tērvete bija Jelgavas apriņķī," skaidroja Reinika.
Viņa minēja vairākas valsts iestādes, ieskaitot Valsts ieņēmumu dienestu, kam neesot filiāles ne Dobelē, ne Tērvetē. Dobeles novada priekšsēdis Andrejs Spridzāns (ZZS) laikrakstam sacīja, ja Tērvete izlems aiziet uz Jelgavas novadu, tad tā esot tās izvēle, bet, viņaprāt, loģiski tas neesot, jo Jelgavas novadam neesot sava attīstības centra.
Dobeles novads apvieno lielāko daļu bijušā rajona pagastu un reforma to nebiedē, bet, ja kāds vēlēšoties pievienoties, tad tas būtu iespējams, teica Spridzāns.
Ar Jelgavas novadu Tērvetei ir arī kopīgas intereses tūrisma attīstībā. "Uz Tērveti tūristi brauc caur mūsu pagastiem," uzsvēra Caune, kurš atklāja, ka abu pašvaldību vadītāju tikšanās sākotnēji bijusi par komunālo pakalpojumu nodrošināšanu Tērvetes novadā, "bet tad mēs aizrunājāmies līdz tam, ka varētu arī apvienoties," atzina Caune. Viņš apgalvoja, ka visos 13 pagastos nauda tiek ieguldīta līdzīgi, kas ir iespējams, ja nav centra pilsētas.
Jelgavas novadā ir gandrīz 24 000 iedzīvotāju, un tas spējot attīstīties pats, "tāpēc mūs nevienam nevar piekabināt," teica priekšsēdis.
Uz sarakstu
