Kategorijas 
Ziņas & Raksti
Iepazīsti Latviju, apmeklējot 7 kultūras un dabas mantojuma ceļus!
Šovasar Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti apmeklēt vairāk nekā 60 Latvijas kultūras un dabas objektus, kas piedzīvojuši vērienīgas pārvērtības. Ieguldot 120,8 miljonus eiro, no kuriem 68 miljoni ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, ir nodrošināts, ka arī nākamajām paaudzēm tiks saglabātas 40 pašvaldībās atrodamas vēsturiskās vērtības, kas turpinās stāstīt savus stāstus.
TOP 5 veselīgi Jāņu ēdieni un citi speciālistu padomi svētkiem
Kultūra un Izklaide
2022. gada 21. jūnijs
Ir pienācis Jāņu laiks! Tiek plānotas svinību aktivitātes un mielasts. Kā Jāņu svinības un mielastu padarīt pēc iespējas veselīgāku? Kādi ir ieteicamākie ēdieni veselīgam Jāņu galdam? Un par kādiem drošības pasākumiem nedrīkstam aizmirst?
Aizvadīti ZAĻĀS JOSTAS VIDES SVĒTKI (FOTO)
Aizvadītajā piektdienā, “Latvijas Meža dienu 2022” ietvaros, LVM dabas parkā Tērvetē norisinājās gada gaidītākais un vērienīgākais vides pasākums - ZAĻĀS JOSTAS VIDES SVĒTKI. Pasākums pulcēja vairāk nekā 7 000 bērnu un jauniešu no visas Latvijas, kas kopā ar ģimenēm un pedagogiem bija ieradušies izzināt daudzveidīgās zaļā dzīvesveida izpausmes, darbojoties radošajās darbnīcās, apmeklējot meistarklases, pētot Latvijas mežu un tā iemītniekus, kā arī pilnveidojot savas atkritumu šķirošanas un neradīšanas iemaņas.
27. maijā Tērvetē norisināsies gada lielākais vides pasākums Latvijā – ZAĻĀS JOSTAS VIDES SVĒTKI
Pateicībā ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kas ikdienā rūpējas par vidi, šķiro atkritumus un taupa resursus, kā arī iepazīstinot pārējos ar aizraujošo zaļā dzīvesveida pasauli, 2022. gada 27. maijā visas dienas garumā LVM dabas parkā Tērvetē norisināsies ZAĻĀS JOSTAS VIDES SVĒTKI.
Nedēļas nogalē daudzviet Latvijā norisināsies Putnu dienas 2022
Sagaidot gājputnus, Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina piedalīties Putnu dienās 2022, kuras norisināsies šajā nedēļas nogalē, 2. un 3. aprīlī. Programmā dažādās vietās Latvijā paredzēti vairāk nekā trīsdesmit tematiski pasākumi, kuri norisināsies sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un citiem partneriem.
Valdība apstiprina Kultūrpolitikas pamatnostādnes līdz 2027. gadam – “Kultūrvalsts”
Kultūras ministrija (KM) ciešā sadarbībā ar nozares pārstāvjiem - valsts, pašvaldību, nevalstiskajām un privātajām kultūras institūcijām, kultūras nozares profesionāļiem un kultūras patērētājiem - ir izstrādājusi un Ministru kabinets 1. marta sēdē apstiprinājis kultūrpolitikas prioritāros uzdevumus nākamajiem 6 gadiem: Kultūrpolitikas pamatnostādnes “Kultūrvalsts.”
Konkurss: Kuru pašvaldību iedzīvotāji ir aktīvākie dabas taku tūristi?
Kuru pašvaldību iedzīvotāji ir aktīvākie dabas taku tūristi? Ar šādu jautājumu "Dabas koncertzāle" sāk konkursu, kurā aicina piedalīties novadu iedzīvotājus.
Jumpravas pilsdrupas – romantiskās mākslīgās pilsdrupas Lielupes klinšainajā krastā
Jumpravas pilsdrupas atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā Lielupes labajā krastā iepretim Ziedoņiem. 18. gadsimta beigās vai 19. gadsimta sākumā mākslīgi veidotās pilsdrupas atrodas Jumpravmuižas parkā, kur tās licis ierīkot bijušās Jumpravas muižas īpašnieks. Zem tām izraktas velves un dziļa ala, kura, pēc nostāstiem, pa Lielupes apakšu vedusi uz Bauskas pili. Upes pretējā krastā redzama Bornsmindes muižas pils.
Vilces dabas parks Zemgalē – ko tajā apskatīt?
Jelgavas novada Vilces pagastā, izvietojies Vilces ielejas lejtecē pie tās ietekas Svētē, atrodas dabas parks “Vilce”, kas ir īpaši aizsargājama dabas teritorija. 144 hektārus plašais parks izveidots 2004. gadā, lai aizsargātu Vilces un Rukūzes upes ieleju ar dabas vērtībām, nogāžu un gravu mežiem, smilšakmens atsegumiem, floru un faunu, kā arī Vilces pilskalnu. Vilces dabas parks ir viena no ainaviski skaistākajām vietām Zemgalē.
Brīvības piemineklis – valstiskuma, vienotības, neatkarības un brīvības simbols
Brīvības piemineklis ir valsts nozīmes piemineklis, kas simbolizē latviešu tautas vienotību, Latvijas valstiskumu, neatkarību un brīvību, un kas atrodas Rīgā, Brīvības laukumā. Brīvības pieminekļa autori ir tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Ernests Štālbergs, mākslas metālkalēji un akmeņkaļi, un citi. Tā pamatakmens tika ielikts 1931. gada 18. novembrī, savukārt svinīgā atklāšana notika četrus gadus vēlāk – 1935. gada 18. novembrī.