Eksperti: Nav konkrētas nepilngadīgo grupas, kas sevišķi ciestu no seksuālas vardarbības internetā

Viņa ieskicēja VP pieredzi šādās situācijās, un tā liecina, ka viens ziņotājs nereti palīdz atklāt vairākus cietušos. "Piemēram, mēs konstatējam, ka no viena varmākas ir cietuši 30 bērni, taču ziņojis par to ir tikai viens. Pieredze rāda, ka, ja bērni, nokļūstot šādā situācijā, paši mēģina ar to tikt galā un varmācīgās attiecības uzreiz nepārtrauc, viņi vardarbībā tiek ievilkti vēl vairāk," sacīja Landmane.

Arī Pusaudžu resursu centra pārstāvis Nils Konstantinovs pauda viedokli, ka ar seksuālās vardarbības riskiem internetā sastopas visi pusaudži. Tāpat pētījumi liecina, ka, ja pusaudzim jau ir kāda grūtības, piemēram, depresija, trauksme vai zems pašvērtējums, tad viņš riskam ir pakļauts daudz vairāk. "Tā ir garīgās veselības lieta, taču Latvijā šis jautājums joprojām ir maz cilāts un pārrunāts temats," pauda Konstantinovs.

Savukārt "drošsinternets.lv" pārstāvis Andris Šillers pastāstīja, ka 2018.gadā centra ziņojumu līnijā par bērnu seksuālu izmantošanu saturošiem materiāliem internetā saņemti 180 ziņojumi. 65 no tiem bijuši par bērnu seksuāli izmantošanu atainojošu saturu vietnēs, kas tika uzturētas uz serveriem Latvijā.

Ja izplatītais materiāls tiek uzturēts ar serveriem ārvalstīs, centrs sazinās ar šīs valsts atbildīgajiem dienestiem un uztic materiālus likvidēt. Sevišķi šādos pārkāpumos izceļas Nīderlande, ASV, Francija.

Runājot par vecāku spējām pasargāt bērnus no šādām situācijām, "Dardedzes" pārstāve Laila Balode pauda viedokli, ka vecākiem bieži vien šķiet, ka bērni ir jau pieauguši un paši ar visu var tikt galā, taču realitātē viņiem joprojām ir nepieciešams atbalsts un uzmanība.

Arī centra psiholoģe Daina Dziļuma sacīja, ka emocionāli tuvas un siltas attiecības ar vecākiem šādus riskus varētu mazināt. "Tās ir attiecības, kad vecāks ir pieejams, kad pusaudzis var teikt, ko viņš domā un kā jūtas, pat, ja tas atšķiras no vecāku viedokļa. Tā ir kopīga izjūta par to, ka viņš jūtas pieņemts tāds, kāds ir, gan ar stiprajām, gan vājajām pusēm," sacīja psiholoģe.

Diskutējot par vecāku lomu šādu situāciju novēršanā, Balode norādīja, ka situācijās, kad vecāki uziet telefonā kādu saraksti vai fotogrāfiju, svarīgi ir "izskaitīt līdz 10", pirms sākt "audzināšanas prāvu". "Bērns šajā situācijā ir nobijies, un viņam ir kauns. Mūsu pieredze liecina, ka tieši ar atbalstošiem vecākiem viņiem ir bijis vieglāk pēc tam notikušo pārrunāt un stress ir bijis mazāks. Protams, jārisina arī paša vecāka situācija, jo arī viņi izjūt kaunu un vainas sajūtu par notikušo. Tomēr emociju uzplūdā izdarītas vai pateiktas lietas var nodarīt vēl lielāku kaitējumu," sacīja Balode.

Arī citi centra psihologi un eksperti atzina, ka nav tādu "universālo pazīmju", kas liecinātu, ka bērns cieš tieši no seksuālās vardarbības. "Pārlieku liela agresivitāte, noslēgtība, izmaiņas sekmēs - tās visas pazīmes var būt saistītas ar pusaudžu vecuma pārmaiņām, taču vecāka pienākums pie jebkurām izmaiņām ir runāt ar savu bērnu un mēģināt saprast, kas viņu nomāc," pauda eksperti.

Uz sarakstu