Sešus metrus apakš kājām – Vējiņu pazemes ezeri
Viena no alām – no kritenes atrakts pazemes tukšums – tiek dēvēta par Vējiņu Ezeralu. Tā ir unikāla alu sistēma ar pazemes strautiņu un diviem skaistiem pazemes ezeriem, kas pildīti ar dzidru, aukstu ūdeni. Alu griestus veido vien sešus metrus bieza zemes kārta – kvartāra un smilšakmeņu nogulumi. Otru alu sauc par Upes alu. Lietus un palu laikā – tas novērojams rudenī un pavasarī – tā pieplūst ar ūdeni.
Dzidri ezeri sešus metrus zem kājām
Vienīgie ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Pazemes ezeri smilšakmeņos radušies sufozijas procesu rezultātā, proti, zem zemes tekošiem avotiem laika gaitā mehāniski aizskalojot iežus un tādējādi veidojot pazemes tukšumus; tā rezultātā veidojušies arī zemes iebrukumi. Pēdējais iegruvums notika 2003. gadā ceļā uz "Vējiņu" mājām.
Lai apskatītu ezerus, pustupus jāpārvietojas pazemes virzienā pa alas eju, un ir nepieciešami gumijas zābaki un lukturītis. Jāņem vērā, ka pazemes objektus var apmeklēt tikai gida-pavadoņa klātbūtnē. Ūdens dziļums pirmajā ezerā sasniedz 1,5 metrus, un tas ir neparasti dzidrs, jo tek no avota. Uz otru – divus metrus dziļu ezeru – apmeklētājiem gan neiesaka doties, jo alas griesti ir zemāki un tumsa dziļāka.
Elles bedres
Par Elles bedrēm dēvētās ir lielākās zināmās sufozijas kritenes Latvijā, kas oficiāli tika uzmērītas un klasificētas 1985. gadā, lai gan par alām vietējie zināja stāstīt jau ilgi pirms tam. Tiek uzskatīts, ka pazemes ezeru sistēma ir vismaz trīs hektārus plaša.
Par skaisto dabas pieminekli izdevumā 1986. gadā rakstīja dabas retumu pētnieks Guntis Eniņš: " [..] Dažas no tām atrodas simt un vairāk metru attālumā, kas liecina par milzīgu pazemes eju garumu. To apgalvo arī daži vecākie iedzīvotāji, stāstīdami par kādu ļoti dziļu alu, kas vedusi līdz lielceļam un vēl aiz tā. Alā iekļūšana bijusi no dziļākās kritenes. No šīs sistēmas šodien ir pieejama vēl 42 m gara ala, kuras mute atveras Braslas krastā. Šo alu entuziasti uzmērīja 1984. gada rudenī un deva tai Urtānu alas vārdu - par godu arheologu Urtānu ģimenei un alas atklājējam. Urtānu ala ir otra dziļākā ala Latvijā, un arī laukuma ziņā (150 m2) tā ieņem otro vietu. [..] "
Uz sarakstu
