Ziņu sākumlapa
 
Sabiedrība
Politika
Būvniecība
Medicīna
Ekonomika
Firmas.lv ziņas
Pilsētas svētki
RADI, RĀDI LATVIJU
Un ko Tu par to saki?
Sports »
Izklaide »
Izglītība
Dzīvesstils
Policijas ziņas
Temati
 
TOP ziņas
Šodien
Vakar
7 dienās
 
Ievietot ziņu
  • Trešdiena, 29.jūnijs (2011), 08:27 , LETA

    Apstiprina lokālo slimnīcu un traumpunktu finansēšanas kārtību, kas būs spēkā no 1.jūlija

    • Atzīmēt
    • Izdrukāt

    • Foto: LETA
       Valdība apstiprināja grozījumus Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, kas saistīti ar lokālo slimnīcu un traumpunktu darbības un finansēšanas izmaiņām no šā gada 1.jūlija.

      Kopumā noteikumu projekts paredz pasākumus, kurus īstenojot šā gada otrajā pusgadā tiks ietaupīti 862 481 lats, bet 2012.gadā un turpmākajos gados - 1,7 miljoni latu.

      Iepriekš Veselības ministrijas (VM) darba grupa konstatēja, ka vidējās pacienta izmaksas lokālajās slimnīcās ir atšķirīgas, kā arī atšķirīgs ir uz citām slimnīcām pārvesto pacientu skaits un laiks, kādā slimnīcas pieņem lēmumu par pārvešanu uz cita līmeņa slimnīcu. Arī ķirurģiskā aktivitāte lokālajās slimnīcās ir atšķirīga, līdz ar to nepieciešams precizēt normas par lokālo slimnīcu darba apjomu un finansējumu, uzskata VM.

      Grozījumi nosaka, ka minimālais ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu apjoms neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļā nevar būt mazāks par 40% no kopējā slimnīcā apkalpoto pacientu skaita Jūrmalas, Ogres, Tukuma, Kuldīgas, Preiļu, Krāslavas, Madonas, Balvu un Gulbenes, Cēsu, Alūksnes, Dobeles slimnīcās, tādejādi pacientu plūsma tiek virzīta no stacionāra uz ambulatoro veselības aprūpi.

      Tāpat, lai nodrošinātu ārstniecības iestādei dzemdību palīdzības apmaksu atbilstoši veiktajam darbam un pacientam brīvu slimnīcas izvēli dzemdību palīdzības saņemšanai, tiks noteikta trīs veidu dzemdībpalīdzības apmaksa. Grozījumi paredz arī slimnīcu pakalpojumu apmaksas tarifu dalījumu ķirurģiskajos un terapeitiskajos, kas ļaus turpmāk ārstniecības iestādēm diferencēt apmaksu, atbilstoši faktiski veiktajam darbam.

      Vienlaikus tiek noteikti arī noteikti kritēriji fiksētajam maksājumam steidzamās medicīniskās palīdzības punkti darbības nodrošināšanai trīs līmeņos. Izvērtējot steidzamās medicīniskās palīdzības punktus atbilstoši līmeņiem, tika ņemti vērā šādi kritēriji: attālums līdz tuvākajai neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcai, pacientu skaits un dinamika.

      Grozījumi noteikumos arī nosaka kārtību, kādā persona saņem veselības aprūpes pakalpojumus dienas stacionārā, paredzot, ka ir divu līmeņu dienas stacionāri. Pirmā līmeņa dienas stacionārs atrodas slimnīcā, kurā ir intensīvās terapijas un anestezioloģijas gultas un asins kabinets vai arī iespēja nodrošināt pacientus ar asinīm vai asins komponentiem, bet otrā līmeņa dienas stacionārs atrodas ambulatorā ārstniecības iestādē vai slimnīcā, kurā nav intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļas un asins kabinets.

      Kopumā, kā norāda VM, grozījumi noteikumos uzlabos veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas un apmaksas kārtību, tostarp dienas stacionārā, aprūpes slimnīcā un steidzamās medicīniskās palīdzības punktos.

      Tāpat VM šodien iepazīstināja valdību ar izvērtējumu par stacionāro ārstniecības iestāžu darbību 2011.gada pirmajā ceturksnī, kurā tika analizēta Jūrmalas, Ogres, Tukuma, Kuldīgas, Preiļu, Krāslavas, Madonas, Balvu un Gulbenes, Cēsu, Alūksnes, Dobeles slimnīcas, kā arī Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas darbība gada pirmajā ceturksnī.

      Kā norāda VM šajās 12 slimnīcās kopējais hospitalizāciju skaits 2011.gada pirmajā ceturksnī ir 17,5% no kopējā hospitalizāciju skaita valstī un salīdzinājumā ar iepriekšēja gada pirmo ceturksni ir samazinājies vidēji par 2,5%. Tāpat šajās slimnīcās tiek nodrošināti 19% no valstī kopējā sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu skaita.

      Lai gan kopējais ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu apjoms visās 12 slimnīcās būtiski pārsniedz stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, dažās no tām sniegto ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu proporcija saglabājas salīdzinoši zema, piemēram, Alūksnes un Jūrmalas slimnīcās, tāpēc padziļināti jāvērtē pacientu hospitalizācijas pamatojums, teikts ziņojumā.
      VM uzsver, ka ir nepieciešams turpināt ambulatorās aprūpes pakalpojumu attīstību un pieejamības palielināšanu, īpaši ziņojumā minētajās slimnīcās, kur ir izteikti zems hospitalizēto pacietu īpatsvars, pārvirzot pacientu plūsmu uz dienas stacionāru un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem.

      Kā ziņots, pēc VM darba grupas lēmuma Madonas slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Cēsu klīnika, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība ierindojas starp augstākā līmeņa lokālajām slimnīcām, aģentūru LETA informēja VM pārstāve Egita Pole.

      Savukārt Alūksnes, Krāslavas un Preiļu slimnīcas iekļautas zemākajā lokālo slimnīcu līmenī. Izveidojusies arī slimnīcu grupa - Ogres rajona slimnīca, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Tukuma slimnīca, Jūrmalas slimnīca -, kas pēc kritērijiem atrodas starp šiem līmeņiem un kurām, attiecīgi izpildot vai neizpildot noteiktās prasības, būs iespēja pievienoties vienai vai otrai lokālo slimnīcu grupai.

      Lielākās izmaiņas, kas plānotas no šā gada 1.jūlija, saistītas ar slimnīcu pakalpojumu apmaksas tarifu sadalīšanu "ķirurģiskajos" un "terapeitiskajos", turpmāk diferencējot to apmaksu atbilstoši reālajām izmaksām, uzsver VM.

      Papildus, izvērtējot sniegtās medicīniskās palīdzības līdzšinējo apjomu, specifiku un tendences, turpmāk plānots no valsts budžeta apmaksāt nepieciešamo obligāti nodrošināmo personālu. Atsevišķās ārstniecības iestādēs tas atbilst šā brīža personāla nodrošinājumam, bet daļā minēto iestāžu to vadībai būs jāmaina personāla noslodzes plāns dienas un nakts stundās.

      Savukārt esošos traumpunktus, kas turpmāk tiks dēvēti par steidzamās medicīniskās palīdzības punktiem, novērtēja, ņemot vērā piecus kritērijus. Šajos punktos sniedzamās palīdzības apjoms un tam nepieciešamie resursi tika aprēķināti, izvērtējot iedzīvotāju skaitu attiecīgajā reģionā, līdzšinējo noslogojumu, apkalpes teritorijas lielumu, ārstu nodrošinājumu un pacientu iespējas saņemt palīdzību daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās.



    •