Dobeles vidusskolēni piedalījās biznesa mācību nometnē Neretā
Pussimts vidusskolēnu no Zemgales Plānošanas reģiona un vairākiem reģioniem kaimiņvalsts Lietuvas pierobežā par aizvadītās vasaras spilgtāko notikumu atzīst piedalīšanos divu nedēļu biznesa mācību nometnē Neretā.
Nometni Zemgales Plānošanas reģiona administrācijai bija iespējams noorganizēt, pateicoties dalībai Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstītajā projektā "Biznesa veicināšana". Trīsdesmit vidusskolēnu no Aknīstes, Dobeles, Rundāles, Neretas, Tērvetes un citiem novadiem, kā divdesmit vienaudžu no Lietuvas, neraugoties uz pārmērīgo karstumu šinī vasarā, Rīgas Biznesa skolas un Juridiskās augstskolas mācību spēku vadībā mācījās spert pirmos soļus biznesa ideju īstenošanā. Angļu valodā apguva komandas veidošanas, projekta plānošanas, biznesa komunikācijas un tirgus izpētes pamatprincipus.Rezultātā, strādājot grupās, tapa biznesa plāni, kuru prezentāciju vērtēja īpaši izveidota speciālistu komisija. Izstrādātie darbi, lai arī tie galvenokārt bija vērsti uz jaunu pakalpojumu sniegšanu, atpūtas industrijas un tirdzniecības attīstību, pārsteidza ar oriģinalitāti, jauniešu maksimālismu un modernu tehnoloģiju pielietojumu. Viena no nometnes dalībniecēm - Aknīstes vidusskolas audzēkne Linda Buholce atzīst, ka divas nedēļas Neretā pavadītas lietderīgi un dienas aizritējušas nemanot, teorētiskās nodarbības bijušas interesantas, kvalitatīvas un pietiekami atraktīvas. Jauniete pozitīvi vērtē arī dažādas nometnē organizētās spēles, kas bijušas domāšanu attīstošas, kā arī vairāku ražošanas uzņēmumu apmeklējumu Rīgā, Dobelē un Daugavpilī. Līdzīgu vērtējumu pauž arī Dobeles Valsts ģimnāzijas audzēkne Elvita Upeniece, kura īpaši izceļ pieredzējušās lektores Irmas Kalniņas sniegtās zināšanas lietišķās etiķetes jomā.
Neretā sastapto Zemgales jauniešu vidū bija vairāki vidusskolēni, kuri biznesa pamatus ārpusstundu nodarbībās šogad bija jau mācījušies Auces, Aknīstes, Elejas, Neretas vai Uzvaras vidusskolā, kas iesaistījušās projekta "Uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšana Zemgales reģiona pierobežas teritorijās" ieviešanā. Pavisam 100 jauniešiem bija iespēja bez maksas apgūt mācību programmu "Pirmie soļi uzņēmējdarbībā", veidot dziļāku izpratni par ekonomiskajām un sociālajām kopsakarībām, uzņēmējdarbību, karjeras izveidi un sava biznesa uzsākšanas perspektīvām nākotnē, apmeklēt vairākus vietējos ražošanas uzņēmumus, tikties ar to vadību un speciālistiem, piedalīties simulācijas spēlē "Prezidents".
Nometnē un vidusskolās papildus iegūtās zināšanas jauniešiem ir lielisks pamudinājums turpmāk pievērsties ekonomikas, dabaszinātņu un inženierzinātņu studijām Latvijā un reģionā vienīgajā Lauksaimniecības universitātē, bet pēc tās absolvēšanas vairot sava novada vai pagasta intelektuālo un ekonomisko potenciālu. Turklāt Zemgalē uzņēmīgu un zinātkāru jauniešu netrūkst. Par to liecina Zemgales plānošanas reģionā, vēl precīzāk LLU, šogad pirmo reizi noorganizētā skolēnu zinātniskā konference - konkurss, kurā pavisam bija pieteikti 142 darbi 22 sekcijās.
{baneris}
Visvairāk - 66 darbi bija dabaszinātņu sekcijā. Konkursa 48 laureātiem Lauksaimniecības universitātes vadība izsniedza apliecinājumu par tiesībām ārpus konkursa studēt kādā no deviņām fakultātēm. Daļa no viņiem šādu iespēju izmantojuši jau šovasar un rudenī papildinās pirmkursnieku saimi, bet daļa par to izšķirsies nākamajā vai aiznākamajā gadā. Konkursantu vidū veiktā aptauja rāda, ka, pēc viņu domām, perspektīvākā tautsaimniecības nozare Zemgalē ir lauksaimniecība un mežsaimniecība (78,6 % respondentu), bioloģiskā lauksaimniecība (51,4%), tūrisms (45,7%), celtniecība (32,9%) un mašīnbūve (25,7%).
Turklāt vidusskolēnu aptaujā sniegtās atbildes lielā mērā atbilst Zemgales ekonomiskajam profilam, ko plānotāji vēl tikai beidz izstrādāt. Savukārt, domājot par savu karjeras izaugsmi, 39,7 % respondentu norāda, ka perspektīvā vēlas kļūt par darba ņēmējiem, bet 35,3 % - par darba devējiem. Atlikušie 25% respondentu savu profesijas izvēli nesaista ar uzņēmējdarbību. Iepriecina arī fakts, ka visi aptaujātie vidusskolēni vēlas iegūt augstāko izglītību, bet katrs desmitais - kļūt par zinātnieku.
Uz sarakstu
