Penkules skolēni valsts dzimšanas dienu svin Latvijas Okupācijas muzejā
Muzeja Izglītības programma šai dienai bija sagatavojusi īpašas nodarbības, kuru mērķis ir rosināt bērnus uz pārdomām par Latvijas valsti kā par nozīmīgu vērtību un kaut nedaudz iepazīstināt ar situāciju, kad Latvija bija nebrīva. Nodarbību vadīšanā iesaistījās lielākā daļa muzeja darbinieku. Lai visa uzmanība tiktu veltīta bērniem, uz divām stundām muzejs citiem apmeklētājiem tika slēgts.
Pēc svinīgās sākuma uzrunas, klases kopā ar muzeja gidu devās uz dažādām ekspozīcijas zāles vietām. Gids pasniedza bērniem nelielu dāvanu — lentīti karoga krāsās.
Vadot nodarbības, gidi izmantoja skolēnu vecumam atbilstošas metodes; vecākie spēlēja lomu spēli, vidējie klausījušas stāstījumā, bet jaunākajiem vairāk piedāvāja apskatīt priekšmetus.
Drīz pēc nodarbību sākuma, ejot cauri ekspozīcijas zāles ielokiem, bija dzirdami gidu stāstījumi. "Šis ir viens no melnākajiem brīžiem Latvijas vēsturē," 9. klases skolēniem stāstījumu uzsāka Danute Dūra, kas vada Izglītības programmu. Vēlāk devītie spēlēja lomu spēli, kurā centās iejusties to cilvēku situācijā, kas pārdzīvoja Sarkanās armijas ienākšanu Latvijā un varas maiņu 1940.gadā.
"Vai jūs zināt, kas ir masveida deportācija?" 8.klases skolniekiem jautāja gids Edgars Vilsons. Viņa stāstījuma tēma bija dzīve izsūtījumā.
Vēsturnieks Ritvars Jansons 6. klases skolēniem skaidroja par situāciju tūlīt pēc kara beigām: "Visus puišus, kas bija 16 gadus veci ievietoja tā saucamajos pārbaudes punktos...".
2.klases bērniem bija iespēja apskatīt muzeja krātuvi. Caur kāpņu labirintu tie savas gides — krājuma darbinieces Evitas Rukkes pavadībā nokāpa pagrabstāvā pie krātuves skapjiem. Mazo interese bija neviltota un izpaudās skaļā "Oooo", kad krājumu glabātāja Taiga Kokneviča parādīja dažus no muzeja lepnuma — Kurta Fridrihsona krājuma akvareļiem. Mazajiem patika gan medaļas, gan gleznas, gan apģērbs. Viņi uzzināja, ka ekspozīcijas zālē glabājas tika maza daļa no visa muzeja krājuma un ka muzeja uzdevums ir saglabāt krājumu vēl daudzus, daudzus gadus.
Pēc nodarbībām Penkules skolēni deklamēja dzeju par Latviju, pirms tam izsakot novēlējumus savai valstij.
"Novēlam Latvijai labus pilsoņus, izglītotus, kas tic nākotnei!" tāds bija devītās kases novēlējums.
Uz sarakstu
