Ziņas & Raksti

Tā kā ezeru veidošanās Latvijā notikusi tik ļoti sen, atbildes par to izcelsmi mūsu senči bieži vien saistīja ar dažādiem maģiskiem notikumiem un burvestībām; vairākas no šādām senču teikām, nostāstiem un pasakām par lidojošiem ezeriem, nogrimušām pilīm, baznīcām un veseliem ciematiem ir saglabājušās līdz pat mūsdienām. Tomēr jebkurā leģendā vai teiksmā slēpjas daļa patiesības, proti, runas par nogrimušām pilīm nav tikai tādi pastāsti vien.

1780. gadā būvētā Abgunstes muižas ēka atrodas Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Abgunstē. To cēlis Johans Frīdrihs fon Mēdems pēc viņa meitas Dorotejas laulībām ar hercogu Pēteri, savukārt vēlākos laikos greznā ēka izmantota kā medību un vasaras atpūtas rezidence. Mūsdienās muižā noris dažādi mākslas simpoziji, tiek rīkotas izstādes, semināri un cita veida pasākumi, turklāt vasaras laikā muižas pilī tiek nodrošināta arī nakšņošana. Pils ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Latvijas Atvērto datu portālā data.gov.lv un Valsts vienotajā ģeoportālā geolatvija.lv ir publicēti atvērtie dati, kas satur Administratīvo teritoriju robežas no 2021. gada 1. jūlija. Datus sagatavojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Valsts zemes dienestu.

Cilvēki arvien vairāk sāk pievērst uzmanību ilgtspējīgu un videi draudzīgu risinājumu ieviešanai savā ikdienā, tajā skaitā arī tad, ja tiek būvēts vai remontēts mājoklis. Izmantojot jaunākās paaudzes siltināšanas materiālus, mēs ne tikai rīkosimies, domājot par apkārtējo vidi, bet arī uzlabosim savas dzīves apstākļus un komfortu. SIA "Vides tehnika" ir uzņēmums, kas piedāvā plašu un daudzveidīgu siltumizolācijas materiālu klāstu, profesionālus tehniskos risinājumus, konsultācijas, būvniecības un renovācijas darbus, kā arī teritoriju apsaimniekošanas pakalpojumus.

Jaunmoku pils šogad atzīmē savu 120 gadu jubileju. Nozīmīgā svētku gada tematika ir "…dabiski…". Tā daudznozīmīgais moto caurvīs visus muzeja rīkotos Jaunmoku pils jubilejas gada pasākumus.

Zemgale lepojas ne tikai ar skaistākajām Latvijas muižām un pilīm, bet arī tiek dēvēta par Latvijas maizes klēti; tās plašie un auglīgie līdzenumi jau kopš seniem laikiem ir bijuši kā radīti dažādu graudaugu un dārzeņu audzēšanai. Pacietīgie un darbīgie zemgalieši, savukārt, par lielāko vērtību uzskata savus tautiešus, kā arī skaistos kultūrvēsturiskos objektus. Zemgaļiem, protams, ir arī savi tradicionālie tautastērpi, ko tie valkāja un vēl arvien valkā dažādos godos. 

Trešdien, 24. februārī, Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros tiešsaistes konferencē no pulksten 10.00 uzstāsies Centrālās statistikas pārvaldes eksperti, prezentējot CSP statistiku par blīvi apdzīvotām teritorijām un datu analīzes rīkus.

Nav noslēpums, ka distanču slēpošana ir labs sirds un asinsvadu stiprināšanas treniņš; slēpošanas laikā tiek izmantotas visas galvenās muskuļu grupas, tā saudzē locītavas, turklāt tas ir lielisks veids, kā baudīt ziemu ārpus telpām. Protams, ieguvumu ir daudz, taču daudzus no distanču slēpošanas attur viens: tās uzsākšana. Lai arī šī sporta veida tehnika ir gana vienkārša, izaicinājumu var radīt pareizā aprīkojuma izvēle, kā arī slēpošanas pamatu apgūšana, lai justos pietiekami ērti trasē. 

Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) kopš pērnā gada nogales tiek īstenots pētniecības projekts "Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.–2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība", kuru vada akadēmijas profesors, arheologs, Dr. hist., Dr. habil. art. Juris Urtāns.

2021. gads nesīs būtiskas izmaiņas pašvaldību dzīvē: 1. jūlijā stāsies spēkā administratīvi teritoriālā reforma. Iedzīvotāju galvenais ieguvums būs dzīves kvalitātes uzlabošanās neatkarīgi no dzīvesvietas, jo bez spēcīgiem attīstības centriem valstī nav iespējama līdzsvarota reģionālā attīstība, bet bez infrastruktūras nav privāto investīciju un konkurētspējīga atalgojuma. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzsver – jautājumu netrūkst, taču atbildes tiek sniegtas uz visiem.